Ir skaidrs, ka vīrieši, atšķirībā no sievietēm, bieži vien svīst vairāk. Un tas ir tikai dabiski. Tomēr - pastiprināta svīšana ir problēma, kas var ļoti pazemināt dzīves kvalitāti. Lai saprastu, kādēļ vīrieši svīst vairāk, iepazīsim sviedru dabu un pastiprinātas svīšanas iemeslus, kā arī - risinājumus, kā to novērst!
Konsultē:
Līga Jackēviča, VC 4 estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe
Evija Rodke-Sproģe, plastikas ķirurģe
SVĪŠANA - NORMĀLS, FIZIOLOĢISKS PROCESS
Sviedru dziedzeri izvietoti pa visu ķermeni, gan vairāk lokalizējoies konkrētās vietās. Sviedri veic dzesēšanas funkciju, kā arī ar sviedriem no organisma izvada šlakvielas. Katram sviedru dziedzerītim apkārt ir mazs muskuļa valnītis. Kad mazais muskulītis saraujas karstuma, uztraukuma vai stresa dēļ, tas izspiež sviedrus. Sviedriem būtu jāsamitrina āda un tad jāizgaro, taču tiem cilvēkiem, kuri svīst stipri un mokoši, muskulīši ar savu sarausānos „pārspīlē”, darot to par daudz un nereti gaužām nepiemērotās situācijās.
SVIEDRU DABA
Uz cilvēka ķermeņa izvietotie 2 – 3 miljoni sviedru dziedzeru, ja tos izliktu vienā taisnē, stieptos sešu kilomatru garumā. Tie ik diennakti izdala 1 – 4 tases (300 – 1000 ml) sviedru. Karstumā vai lielas fiziskas slodzes laikā apjoms palielinās līdz pat pusotram litram, kas kopumā būtu aptuveni viena liela vai pusotra muca šķidruma gadā!
Svīšana ir organisma aizsargfunkcija pret pārkaršanu. Ja tās nebūtu, ik 5 minūtes ķermeņa temperatūra paaugstinātos par 10 grādiem un process tiktu partraukts tikai pēc pusstundas, sasniedzot 420 grādus, kad cilvēks mirtu no hipertermijas.
Mitra āda svīst mazāk. Tas tādēļ, ka šķidruma dēl ādas virsējais raga slānis uzbriest un tajā esošie sviedru dziedzeri sašaurinās. Tomēr šis jaukais likums nav spēkā padušu zonā.
SVIEDRU SASTĀVS
Cilvēka sviedri bez 98 – 99% ūdens satur nātrija hlorīdu 0,66-0,78%, urīnskābi 0,051%, amonjaku – no 0,011% līdz 0,012%, kā arī kreatinīnu, aminoskābes, taukskābes un to savienojumus, holesterīnu, kālija, hlora, kalcija, magnija, fosfora, joda, vara un dzelzs jonus, visbeidzot glikozi, dažus vitamīnus, steroīdos hormonus, histamīnus un vēl viskni organisko savienojumu.
Taču sviedru satāvs ir arī atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa un arī no tā, ko viņš ēd. Piemēram, lietojot mazāk sāls, arī sviedri kļūst mazāk sāļi. Savukārt vairogdziedzeris iespaido joda daudzumu organismā, arī sviedros. Diabēta slimniekiem sviedru sastāvā ir paaugstināts glikozes līmenis, bet aknu slimniekiem – žultsskābes. Paaugstinātas slodzes laikā ar sviedriem izdalās pienskābe.
Viena no sviedru funkcijām ir sārņvielu izdalīšana. Tādēļ sviedru sastāvs būtībā ir līdzīgs urīnam. Piemēram, nieru slimību gadījumos, kad tās nespēj normāli filtrēt un attīrīt asinis no olbaltumu blakusproduktiem, sviedri sāk ost pēc amonjaka un urīna.
Interesanti, ka dažādās ķermeņa zonās sviedru sastāvs atšķiras. Piemēram, hlorīdi: visvairāk to izstrādājās no sviedru dzidzeriem, kuri atrodas kakla rajonā, vismazāk – uz gurniem un augšdelmiem.
Sviedriem, tāpat kā ķermenim, ir individuāla smarža – katram īpatnēja, viegla, svaiga un patīkama. Tīriem, svaigiem sviedriem smakas nav. Taču, ja sviedru izdalījumos savairojas baktērijas, veidojas gaistošās taukskābes, kas arī rada vecu sviedru atbaidošo smaku, ko sauc par osmidrozi.
Sviedri kopā ar ķermeņa aronātu veido pievilcību – ja vienam ar otru ir patīkami, to nodrošina arī ķermeņa smarža un otrādi. Mēs ožā neesam tik nadzīgi kā suņi, taču pat tad, ja diomājam, ka neko nejūtam, mūsu simpātijas un antipātijas, nereti it kā bez iemesla, liecina par pretējo. Tas tādēļ, ka sviedru sastāvā ir vielas, kuras it kā neuztveram kā smaržu, taču cilvēka ožas orgāni to tomēr spēj uztvert. Šis mazās daļiņas sauc par feromoniem un tām ir milzīgā nozīme seksuālā partnera izvēle. Jā - mēs partneri izvēlamies ar degunu!
SVĪŠANAS UN SVIEDRU DZIEDZERU VEIDI - IZRĀDĀS VAIRĀKI
Svīšanu variedalīt vairākos veidos:
Termoregulācija - sviedru izdale, kura notiek uz visas ādas adekvātai termoregulācijai kā atbilde uz temperatūras izmaiņām un uz fizisku slodzi;
Psihogēnā sviedru izdale - tā notiek dažādās ādas zonās (padusēs, plaukstās, pēdās, atsevišķās sejas daļās vai uz visa ķermeņa) psiholoģiska saspringuma dēļ.
Un - arī sviedru dziedzeri mums ir dažādi:
Ekrīnie dziedzeri izvietojušies pa visu ķermāna ādu un raģē uz temperatūras svārstībām. Tomēr lielākā to daļa koncentrājusies padusēs, plaukstās, pēdās un uz krūtim.
Apokrīnie jeb „smaržojošie” dziedzeri atrodas tikai padušu, krūšgalu, nabas, dzimumorgānu zonā un reaģē uz stresu, prieku, sāpēm, seksuālo uzbudinājumu, proti, uz emocionāliem kairinājumiem.
PĒTĪJUMI APSTIPRINA - VĪRIEŠI SVĪST VAIRĀK!
Vīrieši patiešām ir vairāk apdraudēti no pastiprinātas svīšanas, vīriešiem atšķiras arī hormonālais sastāvs un vielmaiņa. Turklāt citāds ir ādas biezums – vīrietim tā ir biezāka un neelastīgāka un uz tās ir vairāk sviedru dziedzeru. Palūkosim, kas notiek pirtī: uzkāpjot uz lāvas, vīrietis uzreiz ir slapjš, bet sievietei ir labu brīdi jāpasēž, lai kāda sviedru pile izspiestos. Lai cik bieži vīrietis mazgātos, lai kādus personīgās higiēnas pašākumsu neuzsāktu, vielmaiņa, ādas uzbūve un hormonālais fons rada daudz intensīvāku svīšanas procesu.
Osakas (Japāna) Starptautiskajā universitātē tika veikts pētījums, kura laikā veselus vīriešus un sievietes sadalīja 4 grupās: vīrieši labā fiziskā formā, vīrieši sliktā fizikā formā, un tāpat analoģiski sievietes. Dalībnieki vienu stundu brauca uz velotrenažiera ar dažādām slodzēm un mainoties telpas temperatūrai. Tiem novēroja sviedru daudzumu. Vismazāk sviedru bija fiziski slikti sagatavotajām sievietem, visvairāk – fiziski spēcīgiem vīriešiem. Eksperimanta vadītājs, profesors Jošimitcu Inoue (Yoshimitsu Inoue) to skaidro, ka visticamāk tā darbojas organisma aizsargmehānisms – sievietes organismā ir mazāk ūdnes un samazināta svīšana viņu pasargā no atūdeņošanās, savukārt vīrieša ķermenī šķidruma ir daudz vairāk un tādējādi viņš var ilgstoši veikt smagu darbu, pastiprināti svīstot bez pārkaršanas riska.
Tādējādi izteikts minējums, ka tieši testosterons ir tas, kas veicina apjomīgāku svīšanu vīriešiem. Šis pētījums ne tikai atklāj jaunus faktus par augstu temperatūru panesamību un fizisko izturību, bet arī skaidro, kādēļ sievietes un vīrieši dažādi pārcieš temperatūras svārstības, ieskaistot lielu karstumu. Pētījuma koordinatori lēš, ka vīrieša pastiprināto svīšanau (un tātād – arī lielāku fizisko izturību) var skaidrot ar evolūciju – jau izsenis vīriešiem bija jāveic smagākie darbi, kas prasīja fizisku izturību.
Tātad, lai nomāktu sviedru smaku, vīrietim būtu jālieto dezodorants. Taču speciālisti lēš, ka ar to aizrauties nevajadzētu, jo sievieti bioloģiski pievilina vīrieša aromāts. Domājams, ka arī ši aromāta palīdzību sievietes zemapziņa palīdz uzmeklēt paprtneri ar līdzīgu imūnsistēmu un radīt veselus pēcnācējus. Grieķu pētniece Unnifreda Katlere (Atēnas) apgalvo, ka vīrieša dabiskā smarža pozitīvi iespaido sievietes menstruālo ciklu, spēju ieņemt bērnu un arī uz menopauzes simptomiem!
PIRMĀ PALĪDZĪBA PRET SVĪŠANU
Pirmie līdzekļi pret svīšanu parādījās jau sirmā senatnē – tā senie ēģiptieši, lai nejauki neostu, lietoja sandalkoka eļļu vai mālus. Turklāt viņi pirmie izstrādāja noteikumu, kurš spēkā vēl šobrīd – līdzekļi pret svīšanu jāklāj uz tīras un sausas ādas!
Kā iedala mūsdienīgus pretsviedru līdzekļus? Pirmā grupa ir antiresperanti - tie nenomāc svīšanu, bet rada patīkamu smaržu.
Populārākie pretsviedru līdzekļi ir antipersperanti, kuru sastāvā ir smago metālu sāļi (parasti – alumīnija), kas aizver sviedru dziedzeru atveres un bloķē svīšanu. Tiem var būt pievienotas smaržvielas un tie var būt dažādas konsistences. Aptiekās nopērkamajiem metālu sastāvs būs augstāks un tādējādi nodrošinās augstāku aizsardzības līmeni. Tādi jālieto nevis katru dienu, bet pāris reižu nedēļā. Ja izvēlas aptiekā pirktos spēcīgos līdzekļus, āda nedrīkst būt iekaisusi, pēc epilācijas vai tikko skūta. Pacienti reizēm dermatologam jautā, vai tad, ja paduses tiks apstrādātas ar antirespirantu, citas ķermeņa vietas vīdīs vairāk jo – kaut kut taču tiem sviedriem ir jāpaliek? Nē, tā nav, vienkāši apstrādātājās zonās sviedru izdale samazināsies. Tomēr ir cilvēki, kuriem no šiem līdzekļiem veidojas viedru dziedzeru aizsprostujums un iekaisumi un tādos gadījumos jāmeklē alternatīvas.
Un visbeidzot - dabiskie līdzekļi, kas iespaido ādas aromātu, bet neietekmē svīšanu, proti, cilvēks svīst, bet nerodas napatīkama smaka. To sastāvā parasti ir dabiskas antiseptiskas vielas, kas neļauj uz ādas savairoties mikroorganismiem, piemēram, kumelītes.
Līdzekļu izvēli nosaka apstākļi, tā, piemēram, ja paredzama stresa pilna darba diena, lai krekla paduses nebūtu piesvīdušas, labāk izvēlēties antirespirnatus, savukārt, pirms treniņa sporta klubā droši vien prātīgāk lietot kādu vienkāršāku dabisku līdzekli, jo tur sviedru straumītes nevienu taču nepārsteigs!
Svarīga ir personīgā higiēna. Svīšanu iespaido arī apģēra un apavu izvēle, tādēļ pastiprināti svīstošajiem vajadzētu atteikties no sintētiska materiālu izstrādājumiem. Noteikti jāapsver regulāras epilēšanās iespēja, jo vienmēr iesvīdis apmatojums ir lieliska vieta mikroorganismiems. Tas, ja ne palīdzēs cīnīties ar pašu svīšanu, tad ar nejauku smaku – noteikti.
Noteikti ir vērts izmēģināt tautas līdzekļus, piemēram, ozolmizu vanniņas kājām, vai salvijas ūdeni, vai novārījumu kā svīšanu ierobežojošu vielu. To iedarbība nebūs tik spēcīga un ātra, taču noteikti būs cilvēki, kam tā labi palīdzēs.
Labi pret svīšanu līdz adatu terapija, kas iespaido veģitatīvo sistēmu, kā arī psihoterapija. Ja palielināta sviedru izdale saistīta ar stresu, var lietot viglus, dabiskas izcelsmes nomierinošus līdzekļus vai tējas. Kaut sevišķi smagos gadījumos var ieteikt lietot arī spēcīgus līdzekļus – dienas trankvilizatorus, tas tomēr ir galējs līdzeklis un ārsti to iesaka retos gadījumos.
HIPERHIDROZE JEB SVIEDRU IZDALES TRAUCĒJUMI
Svīst ir labi vai slikti? Labi teiks tie, kuriem svīšana lielas rūpes nesagādā, turklāt zinot, ka sviedri normāla organisma reakcija fiziskās un psiholoģiskās pārslodzēs. Taču citiem svīšana ir mokošs traucēklis. Varam vien iztēloties, kādas grūtības rodas tiem, kuriem sviedri izdalās pārmēru daudz un rada virkni problēmu, piemēram, mirts apģērbs un regulāra vajadzība pārģērbties, nepatīkama smaka no apģērba un ķermeņa, mēģinājumi izbēgt no apkampieniem un rokasspiedieniem, izvairīšanās no svīšanas atsakoties no fiziskas slodzes utt.
Zināmi gadījumi, kad pārliku mitras plaukstas nespēj noturēt priekšmetus un cilvēkiem ir jāmaina profesija. Katrā ziņā sviedru pilēm klāta piere un allaž piesvīdis apģērbs patiesi var izraisīt neirozi un trauksmi. Sviedru izdales traucējumi ir vieni no biežākajiem un vienlaikus vismazāk izpētītājiem veģetatīvās nervu sistēmas funkcionēšanas traucējumiem. Pārlieku stipra svīšana ir saistīta ar palielinātu sviedru dziedzeru darbību.
Hiperhidrozes iemesli nav noskaidroti, taču, kā likums, cilvēkiem, kas no tās cieš, pastiprināta sviedru izdale novērota jau no bērnības. Pats jaunākais novērotais gadījums ir 3 mēnešu vecumā. Gadiem ritot, sviedru izdale palielinās un parasti pie ārsta šādi ļaudis vēršas 15 – 20 gadu vecumā.
Atšķiras arī svīšanas intensitāte – no vieglākas, kad grūti vilkt robežu starp normālu svīšanu līdz galējām, kad slimajam sociālā adaptācija kļūst ļoti grūta un rada ierobežojumus profesijas izvēlē piemēram, zobārsti, pārdevēji, šoferi, elektriķi, pianisti u.c)
Pārmērīga svīšana var būt kādas slimības sekas – gan iedzimtas slimības, gan iegūtas kaites, piemēram, aprtaukošanās, cukura diabēts, hipertirioze, alkoholisms, hroniskas infekcijas (tuberkuloze, malārija u.c.), neirozes, zāļu blakusparādību sekas, piemēram, lietojot proetholesterīna līdzekļus u.c.
Ir divu veidu spēcīgas svīšana. Pirmā saistītas ar kādu saslimšanu vai ir kā blakusefekts medikamentu lietošai. Tās laikā svīst viss ķermenis. Otras iemesls nav saistīts ar slimību un tās laikā paspirināti svīst tikai kādas ķemeņa daļas, piemēram, seja, paduses, kājas. Šai svīšanai iemesli nav zināmi un parasti tās tiek saņemtas mantojumā no vecākiem.
HIPERHIDROZE - CIK IZPLATĪTA?
Hiperhidrozi sastop 1 no 2000 cilvēku, vienlīdz bieži sievietēm un vīriešiem, taču sievietes biežāk vēršas pie ārsta pēc palīdzības. Apmēram 40% pacientu līdzīgs fenomens ir kādam no vecākiem. Novērots, ka, piemēram, japāņi, no hiperhidrozes cieš 20 reižu biežāk kā Kaukāza reģiona iedzīvotāji. Tipiskā gadījumā esneciālā jeb kādā konkrētā vietā dislocētā hiperhidroze izpaužas simetriski – visbiežāk uz plaukstām un pēdām. Intensitāte var sasniegt tādu līmeni, ka sviedri burtiski pil no pirkstiem.
BOTULĪNA TOKSĪNA INJEKCIJAS - PATI POPULĀRĀKĀ METODE SVĪŠANAS SAMAZINĀŠANĀ
Ja svīšana ir tik apjomīga, ka ar elementāriem higiēnas pasākumiem nepietiek, var izmantot botulīna toksīna injekcijas. Tās gan nevarēs injicēt kā vakcīnu, kad ar vienu poti būs līdzēt visam ķermenim. Injekcijas veic kādā konkrētā ķermeņa vietā un iedarbība būs viena centimetra rādiusā ap katru adatas dūriena punktu. Toksīns nomāc nervu impulsu pārvadi – muskulīts, kas apņem sviedru dzidzeri noparalizējās un vairs nespēj izspiest lielas sviedru piles. Nav tā, ka sviedri, kurus muskulītis vairs nespēj izspiest ārpusē, uzkrājās lielos sviedru ezeros zem ādas – svīšana tikai ar šo brīdi notiek normālos apjomos un nelielais šķidruma daudzums spēj iztveikot.
Šo metodi pielieto padusēm, taču var injicēt arī plaukstās un pēdās (reti, jo procedūra šai zonā ir sāpīga). Taču padusēs potulīna toksīnu ievada bieži un tā uzskatāma par vienu no populārākajām svīšanas ierobežošanas metodēm pasaulē.
Ar smalku adatiņu izdara aptuveni desmit ļoti seklus dūrienus katras paduses zemādā. Procedūra ilgst 10 minūtes un cilvēks pusgadu, gadu (vidēji 8 – 9 mēneši) ir atpestīts no mokošas svīšanās kā rezultātā pazūd arī nepatīkamā smaka. Lai apstrādātu abas paduses – jārēķinās ar aptuveni 250 latiem. Pēc botulīna toksīna injekcijām nedēļu nedrīkstēs karsēties, apmeklēt pirtis, doties unz siltajām zemēm. Tāpat nedrīkst intensīvi sportot. Tas tādēļ, ka svīšana izskalos toksīnu un cerētais efekts netiks sasniegts. Tāpat nedrīkstēs lietot alkoholu, jo vielas, kas mūsu organismā cīnās pret alkoholu var iedarboties arī pret toksīnu un arī tad nebūs sasniegts vēlamais efekts.
Taču aptuveni 1% cilvēku organismā ir dabiskas antivielas pret botulīna toksīnu un viņiem efekta no injekcijas nebūs. Evija Rodke teic, ka viņas praksē gan tāda gadījuma nav bijis, taču klientu par tādu iespeājmību ir jābrīdina.
Cilvēki, kas izvēlas atbrīvoties no pastiprinātas svīšanas ar botulīna toksīna palīdzību, parasti sadalās divās dalās – vienai grupai vajag injicēties arvien mazāk un retāk, jo muskulīši atrod no pārliekas saraušanās, kļūstot mierīgāki, lēnīgāki un atrofiskāki. Proti, svīšana normalizējas. Savukārt otra grupa sākumā ir apmierināta ar rezultātiem, arī otrā injicēšanās reize ir visai efektīva, taču pamazām injekciju iespaids samazinās. Ja procedūra jāsāk atkārtot ik pa 2 mēnēšiem skaidrs, ka ķermenī ir izveidojušās antivielas, kas sākušas toksīnu atpazīt un turpmākām injekcijām vairs nav jēgas.
Lasi arī - Pastiprināta svīšana - problēma, kuru VAR atrisināt!
SITUĀCIJAS, KAD LĪDZĒT VAR TIKAI SKALPELIS
Ko darīt tiem, kam izveidojas antivielas pret botulīna toksīnu, taču svīšana vēljoprojām nav normalizējusies un ir stipri mokoša? Tad jāizvēlas ķirurģiska manipulācija, kuras laikā svīstošā zona vienas operācijas laikā tiek likvidēta. Tā noris līdzīgai tauku atsūkšanai, kad pa mazu iegriezumu ar smalku caurulīšu palīdzību izsūc zemādas daļu. Tādējādi sviedru dziedzeru vietā veidojas rētaudi un paduses ir krietni sausākas. Otrs variants – rēta caur visu padusi un no abām pusēm visi sviedru dziedzeri tiek ķirurģiski izņemti. Tas garantēs absolūtu sausumu visa mūža garumā taču šis abas ir operācijas, kas nekādi netiks piedāvātas kā pirmā izvēle. Diemžēl ķirurģiskās metodes nevarēs izmantot uz plaukstām un pēdām.
Katrā ziņā tādu medikamentu vai metožu, vai tabletes, kuru iedzerot viss ķermenis būs sauss – nav.
NODERĪGI - KO IESĀKT IKDIENĀ, JA SKAR PASTIPRINĀTA SVĪŠANA?
Rīkojieties nekavējoties! Ja sajūtat savu sviedru smaku atcerieties, ka jau pēc neilga brīža deguns pie tās būs pieradis un to vais neņems vērā, toties apkārtējie gan jutīs! Jau esoša dvaka vairs nereaģēs uz kosmētiskajiem līdzekļiem, tādēļ, pirms lietot dezodoratoru, vispirms jānomazgājas.
Lietojiet skrubjus. Mikrobi vairojas uz neattīrītas ādas, uz virsmas, kur atlikušas ziepju un atmirušās ādas daļiņas, tādēļ, jo tīrāka būs āda, jo mazāka smaka.
Ģērbiet tīras drēbes. Vīrieši bieži vien ielec dušā, fiksi iepūš „dezīti” un tad uzvelk iemīļoto t-kreklu, kurs jau valkāts vakar. Audums labi saglabā aromātus un smakas – tādējādi kokteilis varētu būt neatkārtojams!
Nēediet asus un ļoti aromātiskus ēdienus. Āda spēj izgarot asu produktu aromātus, ja tos lieto uzturā regulāri un lielos daudzumos
KĀ TIKT GALĀ AR SVIEDRU SMAKU APĢĒRBĀ UN APAVOS?
Labs un lēts līdzeklis ir ūdenraža pārskābe – ar to jānoberž apavu iekšpuse. Ja nelīdz – var iegādāties speciālus līdzekļu smaku likvidēšanai.
Var izmēģināt dzeramo spodu. To uz nakti ieber apavos un, tā kā sodai ir spēja „uzsūkt” smaržas, tā var pārņemt arī kurpju nejauko dvaku.
Vēl viens padoms – atgriežoties mājās, rūpīgi izžāvējiet apavus, turklāt, ja iespējams, zolītes žāvējiet atsevišķi. Mitra, silta vide ir laba vieta, kur vairoties baktērijām.
Protams, apģērbu no smakām ideāli atbrīvos ķīmiskājā tīrītavā, taču tas ir dārgi un tiem, kas svīst biežāk un vairāk šis aspekts nav mazsvarīgs.
Sāls šķīdums (1 ēd.k.uz glāzi ūdens) lietojams dabiskajiem audumiem – zīdam, kokvilnai, linam (zīdam sāls vajag vairāk), notrin iesvīdušo vietu, izžāvē un noberž sāls kārtu.
Vilnas audumus apstrādā ar etiķūdeni vai citronskābes šķīdumu ūdenī.
Copyright 2020 Evija Rodke. Visas tiesības paturētas.
Izstrāde: Rewandvision.com
