VĒDERA PLASTIKA pēc grūtniecības – PIRMS un PĒC

Teksts: Krista Leškēviča un Evija Āboltiņa

Vēdera plastikas operācijas ir populārākās uzreiz pēc krūšu un plakstiņu korekcijas operācijām! Šoreiz par vēdera plastiku, kas nereti nepieciešama pēc grūtniecības. Jā, runa ir par vēderu, kas tā arī paliek arī vairākus gadus pēc bērniņa piedzimšanas...

Muskuļi, kuri šķiras...

Vēdera priekšējo sienu veido aponeiroze (baltā līnija jeb plēve, kas nosedz vēdera iekšējos orgānus), muskuļi un ādas zemādas slānis. Jaunām, slaidām, nedzemdējušām sievietēm vēdera priekšējie taisnie muskuļi novietoti pie nabas viens otram blakus, taču prāva grūtniecība vai liels ķermeņa masas pieaugums tos izpleš. Abi muskuļi pa aponeirozi aizslīd katrs uz savu sānu. (Jāteic, ka tā var gadīties ne tikai sievietēm – arī “alus vēdera” īpašnieki piedzīvo šīs pārmaiņas!) Kad liekais svars tiek “nomests” vai bērniņš piedzimis, katrs muskulis var sarauties, tos var  uztrenēt līdz akmens cietumam, var veikt dažādas masāžas un procedūras, bet abi tik un tā vairs nesavienosies. Tādējādi veidojas diastāze - sprauga starp abiem muskuļiem, kas ir ne tikai neglīti un vairs netiek nodrošināta vēdera priekšējās sienas saturēšana, bet var rasties arī nabas un/vai baltās līnijas brukas jeb trūces.

Diastāze – vai tas ir par mani?

Protams, diastāze ne vienmēr ir novērojama un tas, ka esi bijusi grūtniece vai zaudējusi pamatīgu lieko kilogramu skaitu, uzreiz noteikti nenozīmē, ka tev ir šī problēma. Kā tu pati vari konstatēt vai tev ir diastāze? Tas ir vienkārši izdarāms mājas apstākļos:

1. Nogulies uz grīdas un saliec kājas ceļos;
2. Atbrīvo vēdera muskuļus un cel galvu un plecus uz augšu, ta, kā veicot vēdera vingrojumus;
3. Pieliec divus pirkstus vēdera rajonā un sajūti, vai starp vēdera muskuļiem ir sprauga. Ja neizdodas spraugu sajust ar diviem pirkstiem, pamēģini ar trim vai četriem. Ņem vērā – par diastāzi var saukt spraugu, kas ir vismaz 2 pirkstu platumā! Un arī tā ir neliela diastāze. Ja sprauga ir lielāka, tad tā jau ir nopietnāka problēma.

Kāpēc vienai tā veidojas, citai nē?

Šis ir jautājums, uz kuru viennozīmīgu atbildi nav iespējams sniegt. Viss atkarīgs no katras sievietes individuālajām īpatnībām – gan ģenētiskajām, gan, piemēram, no tā, kāda bijusi grūtniecība, cik liels puncis, svara pieaugums, gaidāmo bērniņu skaits, to guļa vēderā u.tml. Arī tas vai sieviete sevi saudzējusi pēc dzemdībām ir būtiski – vai nav cilājusi smagumus utt. Nedzemdējušām sievietēm diastāzi var izraisīt liels liekais svars un citas lietas. Ir sievietes, kurām ģenētiski vēdera audi ir ļoti plāni un trausli – tām ir ļoti liela nosliece uz šo problēmu.

Diastāze – ko tas nozīmē ikdienā?

Nelielas (apmēram 2 cm) diastāzes vizuālās sekas ir redzams vēderiņš – parasti sievietes sūdzās, ka jau atguvušas pirmsgrūtniecības svaru, bet vēders vienalga izskatās kā grūtniecībā... Ja vēl neesi neko ēdusi, var iztikt, bet apēdot kaut mazu ēdiena daudzumu, kuņģis burtiski “izveļas” uz āru, jo vēderu priekšējo sienu vairs nekas nesatur.

Jo lielāka ir diastāze, jo nepatīkamākas sekas tā var izraisīt. Piemēram, sāpes vēderā pēc ēšanas. Turklāt būtisks ir fakts, ka lielas diastāzes gadījumā vēdera iekšējie orgāni ir teju vai „pliki”, jo tos sedz vien aponeiroze un āda. Līdz ar to ir daudz augstāks traumatisma risks ikdienas dzīvē. Vēdera priekšējā siena ir par vāju, lai saturētu iekšējos orgānus un ar laiku tie burtiski „veļas arā”, radot izteiktas brukas. Ja sievietei ir arī vāja iegurņa pamatne, tad rodas pamatots risks iekšējo orgānu (dzemdes, zarnu, urīnpūšļa) noslīdēšanai.

Diastāzi ir teju vai neiespējami novērst ar kādiem vingrinājumiem. Pie lielām diastāzēm vai brukām, vingrojumi bez vēdera priekšējās sienas saturēšanas ir pat aizliegti, jo sasprindzinot vēderu, rodas palielināts spiediens no vēdera iekšpuses, kas vēl papildus izspiež iekšējos orgānus uz āru! Pavisam nelielu diastāzi var mēģināt labot fizioterapeita vadībā vingrojot, tomēr viskvalitatīvāk šo problēmu palīdzēs novērst plastiskā ķirurģija. Starp citu, tā ir populārākā operācija aiz krūšu un plakstiņu korekcijām!

Lienes stāsts

Savu stāstu mums uzticēja Liene (vārds ir mainīts), kurai tobrīd bija 36 gadi, operāciju viņai taisīja pirms 10 gadiem. Pēc otrā bērniņu piedzimšanas Lienei bija gan diastāze, kas bija ļoti liela – vairāk kā 15 cm, gan nabas bruka. Apguļoties, varēja redzēt, kā vēdera vidusdaļā zem ādas notiek zarnu kustība - peristaltika.

“Par labu operācijai izlēmu, jo gadu pēc otrās grūtniecības vēders izskatījās tā it kā atkal būtu stāvoklī, kaut gan biju atguvusi iepriekšējo svaru. Nebija neviena lieka kilograma, bet bija liekā āda, kuru nekādi neizdevās apslēpt. Nelīdzēja ne vingrošana, ne koriģējošs apģērbs. 
Daktere pirms operācijas teica, ka tas ir retums, ka jāoperē tikai plika liekā āda un neesot nemaz tauku. Jau tad iztēlojos, ka tiekot vaļā no "liekā" vēdera, varētu iegūt perfektu augumu, kā jaunībā.
Pāris dienas pēc operācijas sāpes rētas vietā palīdzēja remdēt pretsāpju līdzekļi. Viss sadzija ātri un glīti. Pie tam operācija tika veikta tā, lai nepaliktu ķeizargrieziena rēta. Jebkura apakšveļa nosedza rētu. 

Pašapziņa auga ar katru dienu. Varēju atļauties valkāt jebkādu apģērbu. Arī peldkostīmā jutos lieliski. Biju tik apmierināta ar savu izskatu un savu drosmi, ka pieņēmu šo lēmumu veikt operāciju. Arī vīrs, kurš mani atbalstīja, bija priecīgs un ne tikai mana izskata dēļ, bet tieši mana labā garastāvokļa un pašapziņas celšanās dēļ. Esmu ļoti pateicīga dakterei Evijai Rodkei - Sproģei par laipnību, sapratni, sadarbību un, jo īpaši, par rezultātu!”

Lienes bildes PIRMS un 3 nedēļas PĒC operācijas

Par diastāzi un vēdera plastiku vēl lasi te - Gluds VĒDERS - kā jaunībā! un DIASTĀZE - kādēļ vēderiņš pēc dzemdībām nepazūd tāpat vien?